KAD NEPIECIEŠAMS PALĪDZĒT SAVĀM ACĪM

Dzīves laikā dažādas redzes problēmas skar gandrīz ikvienu cilvēku. Acis ir dārgums, kas jāsargā, tālab ir svarīgi zināt pazīmes, kad ir jārīkojas. Jo agrāk tiek atklāts redzes problēmas cēlonis, jo vieglāk un ātrāk to var atrisināt. Acīm ir nepieciešama palīdzība, ja ir izteikts acu nogurums, sausās acs sindroms, alerģijas vai infekcijas.

Acu nogurums var izpausties kā acs fokusēšanas grūtības, sāpīgums, sausums vai asarošana, paaugstināta jutība uz gaismu.

Par sausās acs sindromu liecina apsārtums, kairinājums un dedzināšanas sajūta, acis ātri nogurst un asaro, pasliktinās redze, acis miglojas, ir diskomforts, lietojot kontaktlēcas.

Alerģija var izpausties kā acs iekaisums, nieze, apsārtums, pārmērīga asarošana.

Infekcija var izpausties kā izdalījumi no acs, sāpes acī, svešķermeņa sajūta acī, acs vai plakstiņa apsārtums, neskaidra redze u. c.

Visos šajos gadījumos dažas pazīmes ir līdzīgas, tālab, ja jums ir sūdzības, ir vēlams vērsties pie acu ārsta – oftalmologa, lai precizētu īsto acu problēmu iemeslu un izvēlētos piemērotu ārstēšanu.

KAD NOTEIKTI IR JĀDODAS PIE ACU ĀRSTA

Pie acu ārsta – oftalmologa noteikti ir jādodas šādos gadījumos:

• ja ir iegūta jebkāda acs trauma;
• ja pēkšņi pasliktinās redze;
• ja skatoties parādās tumšs plankums vai apduļķojumi;
• ja redze miglojas;
• ja skatoties ir zibšņi, ap gaismas avotiem veidojas varavīksnes;
• ja ir aizdomas par acs iekaisumu vai infekciju;
• ja ir izteiktas acs sausuma pazīmes;
• ja acis nogurst no brillēm;
• ja brilles vairs nav pietiekami stipras.

Regulāras vizītes pie acu ārsta ir nepieciešamas, ja jau ir konstatēta kāda hroniska acu saslimšana (piemēram, glaukoma, katarakta u. c.).

Pie acu ārsta ir vēlams vērsties arī profilaktiski – lai pārbaudītu redzi, noteiktu acs spiedienu. Pēc 45 gadu vecuma ir ieteicams veikt regulāras acu pārbaudes vienu reizi gadā.

KĀ RĪKOTIES, JA IR SAUSĀS ACS SINDROMS

Sausās acs sindroms ir jāārstē, jo, to ignorējot, problēma nepāriet, tā tikai attīstās – traucējošās sausās acs sindroma izpausmes pastiprinās, ilgstošs acs iekaisums bojā radzeni, pasliktinās redze.

Gluži kā pie jebkuras saslimšanas arī sausās acs sindroma gadījumā acīm ir nepieciešama atbilstoša ārstēšana – acis ir jāmitrina 3–5 reizes dienā ar piemērotiem šķidriem preparātiem (t. s. mākslīgajām asarām) vai 2 reizes dienā ir jālieto piemērots gels, kas atjauno neesošo vai pārlieku plāno asaru plēvītes slāni un uztur to līdzsvarā pietiekami ilgi.

Svarīgi zināt! Acu pilieni, kas mazina acs apsārtumu vizuāli (tie sašaurina asinsvadus), nav efektīvi sausu acu gadījumā un var pat pasliktināt acu stāvokli, jo nav paredzēti asaru darbības atjaunošanai! Ja pilienus, kas sašaurina asinsvadus, lieto regulāri, tiek veicināts iekaisuma process, kas vēl vairāk pasliktina acs veselības stāvokli.

IETEIKUMI ACS VESELĪBAS UZLABOŠANAI

Ir dažādi faktori, kas ietekmē acis un izraisa sausās acs sindromu, acu nogurumu vai pat redzes pasliktināšanos. Mazinot vai novēršot šos faktorus, var uzlabot acu veselību, tomēr acu veselības problēmu gadījumā ir vēlams laicīgi vērsties pie ārsta, lai saņemtu speciālista konsultāciju un profesionālu padomu.

• Mitriniet gaisu dzīvesvietā un darbā, īpaši, ja darbojas kondicionētājs.
• Atcerieties par acu mirkšķināšanu – dariet to pēc iespējas biežāk, kārtīgi aizverot plakstiņus (pie datora, lasot, vadot automobili).
• Strādājot ar datoru jeb darot darbu, kas saistīts ar lielu koncentrēšanos (šuvēji, juvelieri, zobārsti u. c.), vismaz reizi stundā atpūtiniet acis, skatoties tālumā.
• Acis atpūtiniet, izmantojot īpašus vingrinājumus.
• Datora ekrānu regulāri notīriet ar speciālu antistatisku šķīdumu, mazinot elektrostatiskā lauka ietekmi un putekļu pielipšanu ekrānam.
• Regulāri vēdiniet telpas, veiciet telpu mitro uzkopšanu, tādējādi mazinot gaisā esošo putekļu daudzumu.
• Neaiztieciet acis ar netīrām rokām.
• Neslaukiet seju svešā dvielī.
• Dzeriet pietiekami daudz ūdens, īpaši karstā laikā.
• Strādājot nodrošiniet acīm piemērotu apgaismojumu.
• Izvairieties no dūmiem (cigarešu, ugunskura u. c.).
• Izvairieties no kondicionētāju, fēnu lietošanas.
• Lietojiet aizsargbrilles, ja pastāv acu savainojumu risks.
• Lietojiet saulesbrilles ar UV aizsardzību gan ziemā, gan vasarā.
• Ja jums ir alerģija pret ziedputekšņiem, vairāk uzturieties iekštelpās, skalojiet acis, ja nepieciešams, lietojiet ārsta izrakstītos antihistamīna medikamentus.
• Izvēlieties hipoalerģisku acu kosmētiku.
• Ja lietojat kontaktlēcas, obligāti ievērojiet lietošanas higiēnu.
• Strādājot ar ķīmiskām vielām, nelietojiet kontaktlēcas, tās absorbē ķīmisko vielu tvaikus, kas var izsaukt spēcīgu kairinājumu.
• Regulāri lietojiet mitrinošos acu pilienus vai lubrikantus, īpaši karstā vasarā, vējā, aukstumā, atrodoties sausās telpās.

KUR VĒRSTIES PĒC PALĪDZĪBAS

Ja jums rodas acu veselības problēmas, ir jādodas pie speciālista – optometrista vai oftalmologa.

Optometrists neārstē, tikai veic profilaktiskas pārbaudes – nosaka redzes asumu, krāsu redzi, diagnosticē redzes traucējumus (tālredzība, tuvredzība u. c.), izraksta briļļu recepti, piemeklē piemērotas kontaktlēcas. Visbiežāk optometristi pacientus pieņem optikas salonos. Ja, pārbaudot redzi, ir aizdomas par kādu acu slimību, optometrists pacientu nosūtīs pie acu ārsta jeb oftalmologa.

Oftalmologs veic vispusīgu redzes pārbaudi, diagnosticē un ārstē acu slimības un redzes patoloģijas. Pacientiem, kuriem jau iepriekš ir konstatētas acu slimības (glaukoma, katarakta, tīklenes problēmas u. c.), regulāri ir jāpārbaudās pie oftalmologa. Latvijā oftalmologi ir pieejami gan valsts klīnikās, gan privātās medicīnas iestādēs.

Oftalmologs ir tiešās pieejamības ārsts. Lai medicīnas iestādē, kurai ir līgumsaistības ar valsti, saņemtu valsts apmaksātu ārsta konsultāciju, nav nepieciešams nosūtījums. Pacienta iemaksa par valsts apmaksātu ārsta konsultāciju ir 4,27 EUR. Briļļu recepšu izrakstīšana nav iekļauta valsts apmaksātajos pakalpojumos.

Privātās medicīnas iestādēs vai ārstu praksēs pacientam ir jāsedz pilna maksa par ārsta vizīti un veiktajām pārbaudēm, manipulācijām.