Arvien biežāk mūsu dzīvesveids pakļauj acis dažādiem pārbaudījumiem. Darbs pie datora, automobiļa vadīšana, garas darba stundas, maz atpūtas un miega – vai skan pazīstami? Tas viss atstāj negatīvu iespaidu uz acu veselību.
Daba ir radījusi lielisku aizsardzību acīm – ne tikai plakstiņus, kas tās pasargā, bet arī asaras. Asaras veic nozīmīgu funkciju – tās mitrina, dezinficē un aizsargā aci, apgādā radzeni ar barības vielām. To sastāvā ir vitamīni, mikroelementi, barības vielas, enzīmi un antivielas, kas kopā veido plānu aptuveni 0,01 mm asaru plēvīti. Šī plānā asaru plēvīte sastāv no 3 slāņiem: mucīna (iekšējais slānis, kas savieno radzeni ar asaru plēvīti), ūdens (vidējais slānis, kas mitrina un baro aci, izskalo kairinātājus), lipīdi (ārējais slānis, ieeļļo plakstiņu iekšpusi un palēnina ūdens iztvaikošanu).
Ja asaru dabiskais sastāvs ir izmainīts un kādas vielas trūkst vai nepietiek asaru, tad asaru plēvītes atjaunošanās ir palēnināta un acs uzreiz izjūt diskomfortu – tās virsma kļūst sausāka, iespējams, acs pat iekaist, un rodas sausās acs sindroms. Šādā situācijā acīm ir nepieciešama palīdzība!
Asaru plēvīte var tikt bojāta arī dažādu medikamentu, hormonālu pārmaiņu, slimību, citu acu saslimšanu vai vienkārši novecošanas rezultātā. Sausās acs sindroms parasti saasinās ziemas periodā, kad apkures dēļ gaiss kļūst daudz sausāks, savukārt vasaras periodā simptomi izpaužas retāk.
Sausās acs sindroms var piemeklēt cilvēkus jebkurā vecumā, tomēr biežāk tas izpaužas pēc 35 gadu vecuma. Dažādo faktoru dēļ, kas veicina sausās acs sindromu, tas var rasties gan vīriešiem, gan sievietēm. Tāpat sievietes organismā notiekošās hormonālās pārmaiņas (grūtniecība, menstruācijas, menopauze) veicina sausās acs sindroma attīstību, tāpēc sievietes tas skar biežāk. Pēc 45 gadu vecuma sausās acs sindroms ir vairāk nekā pusei sieviešu.
No sausās acs sindroma cieš katrs ceturtais biroja darbinieks
Glaukoma un patentbrīvie medikamenti Eiropā
Kā rodas ausās acs sindroms un kā to ārstē, stāsta Acu veselības centrs (AVC) klīnikas acu ārste – ķirurģe Kristīne Leimane.